Šodien bija ideāla diena.
Satiku sievu un mācītāju, tā neko pačilojām un tā. Bet… Viss bija ideāli līdz brīdim kad atbraucu mājās. Vecā labā dziesma no mātes. Vis jau ir pierasts. Bet, šoreiz bija kas tāds ko negaidīju… Vispār jums kādreiz ir bijusi sajūta ka jūsu vecāki nav jūsu īstie vecāki?
Sajūta ka jūs mājās negaida?
Sajūta ka jūs savā ģimenē esat NEKAS? Domāju ka nē…
Redziet lieta tāda… Nu labi.. Es saprotu esmu pieļāvis kļūdas. Bet nu labi, c’moon… Pēc visa tā ko es saņēmu no mātes ir vieni vienīgi pārmetumi un stress kuru viņa man uzdzen. Parasti vecāki atbalsta to ko dara viņu bērni, mana… Manai pohuj par mani. Vienīgais atbalsts ir mani draugi. Vismaz tie ir tie kas spēj uzlabot garastāvokli un uzmundrināt vissliktākajos dzīves brīžos, bet nē vienmēr….
Ehh, vispār pat nezinu kāpēc šeit ko tādu rakstu..?
Tagad tik ļoti gribētu samīļot vienu cilvēku. Bet… lai vai kā to gribētu, to nevar izdarīt. ))):
Un jā, šodien pieņēmu lēmumu pāriet no interjera dizaina uz multimedija dizainu. Jo, interjers nav tas ko es vēlos, es labāk daru to kas man patīk un to kas mani aizrauj, un arī sanāk. ((:
Paldies ja lasījāt šo sviestu….

![tastefullyoffensive:
[via]
I’m in history.](http://24.media.tumblr.com/tumblr_m3tl6wm9cg1qewacoo1_500.jpg)

